Koncerta programma
Johans Sebastiāns Bahs (1685–1750)
Korāļa prelūdija „Wachet auf, ruft uns die Stimme” BWV 645 „Wachet auf” („Mostieties”)
Šī prelūdija balstīta uz luterāņu himnu, kuru radījis Filips Nikolajs. Kompozīcijas pamatā ir nakts sargu aicinājums pilsētai mosties, kas simboliski atspoguļo garīgo atmodu. Bahs meistarīgi savijis vienkāršu baznīcas melodiju ar citiem balsu pavedieniem, radot vienu no saviem pazīstamākajiem ērģeļu darbiem.
Korāļa prelūdija „Wachet auf, ruft uns die Stimme” BWV 645 „Wachet auf” („Mostieties”)
Šī prelūdija balstīta uz luterāņu himnu, kuru radījis Filips Nikolajs. Kompozīcijas pamatā ir nakts sargu aicinājums pilsētai mosties, kas simboliski atspoguļo garīgo atmodu. Bahs meistarīgi savijis vienkāršu baznīcas melodiju ar citiem balsu pavedieniem, radot vienu no saviem pazīstamākajiem ērģeļu darbiem.
Džoakīno Rosīni (1792–1868)
Uvertīra operai „Seviļas bārddzinis”
Rosīni uzrakstīja uvertīru tikai dažu dienu laikā. Sākotnēji tā tika radīta citai operai un stāvēja kastē septiņus gadus, līdz komponists pielāgoja to „Seviļas bārddzinim”.
Uvertīra operai „Seviļas bārddzinis”
Rosīni uzrakstīja uvertīru tikai dažu dienu laikā. Sākotnēji tā tika radīta citai operai un stāvēja kastē septiņus gadus, līdz komponists pielāgoja to „Seviļas bārddzinim”.
Pablo de Sarasate (1844–1908)
„Čigānu meldiņi”
„Čigānu meldiņi” ir muzikāls attēlojums, kur vijole imitē ungāru cimbalu skaņu. Lai arī melodijas ir stilizētas, skaņdarbs nodod ungāru tautas mūzikas garu.
„Čigānu meldiņi”
„Čigānu meldiņi” ir muzikāls attēlojums, kur vijole imitē ungāru cimbalu skaņu. Lai arī melodijas ir stilizētas, skaņdarbs nodod ungāru tautas mūzikas garu.
Kamils Sen-Sānss (1835–1921)
Etīde valša formā (Ežēna Izaja aranžējumā)
Elegants klavierdarbs, kas apvieno virtuozitāti un vieglumu; Izaja aranžējums vijolei pārvērta šo kompozīciju īstā šedevrā, saglabājot oriģināla grāciju un piešķirot tam jaunu skanējumu.
Etīde valša formā (Ežēna Izaja aranžējumā)
Elegants klavierdarbs, kas apvieno virtuozitāti un vieglumu; Izaja aranžējums vijolei pārvērta šo kompozīciju īstā šedevrā, saglabājot oriģināla grāciju un piešķirot tam jaunu skanējumu.
Žoržs Bizē (1838–1875)
Toreadora kuplejas no operas „Karmena”
Toreadora kuplejas no „Karmenas” kļuva par hitu uzreiz pēc pirmizrādes. Tās dziedāja Parīzes ielās, un mūzikas enerģija un ritmiskais raksturs atspoguļoja spāņu kaisli. Lai gan „Karmena” izraisīja pretrunas pirmizrādē, šī operas daļa nekavējoties ieguva popularitāti.
Toreadora kuplejas no operas „Karmena”
Toreadora kuplejas no „Karmenas” kļuva par hitu uzreiz pēc pirmizrādes. Tās dziedāja Parīzes ielās, un mūzikas enerģija un ritmiskais raksturs atspoguļoja spāņu kaisli. Lai gan „Karmena” izraisīja pretrunas pirmizrādē, šī operas daļa nekavējoties ieguva popularitāti.
Džordžs Gēršvins (1898–1937)
Fantāzija „Porgijs un Besa”
„Porgijs un Besa” apvieno džezu, tautas motīvus un operu, iedvesmojoties no afroamerikāņu kultūras Gulas salās. Tas bija revolucionārs darbs – pirmo reizi džeza elementi tika iekļauti operā.
Fantāzija „Porgijs un Besa”
„Porgijs un Besa” apvieno džezu, tautas motīvus un operu, iedvesmojoties no afroamerikāņu kultūras Gulas salās. Tas bija revolucionārs darbs – pirmo reizi džeza elementi tika iekļauti operā.
Džeroms Kērns (1885–1945)
„Smoke Gets in Your Eyes”
„Smoke Gets in Your Eyes”, rakstīta mūziklam „Roberta”, kļuva par džeza standartu. To izpildījuši daudzi izcili mūziķi, tostarp Ella Ficdžeralde un Frenks Sinatra. Romantiskā melodija un teksts par mīlestību, kas atstāj „tikai dūmus”, padarīja to par nemirstīgu skaņdarbu.
„Smoke Gets in Your Eyes”
„Smoke Gets in Your Eyes”, rakstīta mūziklam „Roberta”, kļuva par džeza standartu. To izpildījuši daudzi izcili mūziķi, tostarp Ella Ficdžeralde un Frenks Sinatra. Romantiskā melodija un teksts par mīlestību, kas atstāj „tikai dūmus”, padarīja to par nemirstīgu skaņdarbu.
Raimonds Valgre (1913–1949)
„Peagi saabun tagasi su juurde”
„Peagi saabun tagasi su juurde”
Rodolfo Falvo (1873–1937)
„Dicitencello vuje”
„Dicitencello vuje” ir neapoliešu dziesma, kas uzreiz pēc sacerēšanas kļuva par hitu. Dziesma stāsta par mīlestību, kas tiek nodota caur trešajām personām – „Pasakiet meitenei, savai draudzenei”, kas padara to ļoti neparastu.
„Dicitencello vuje”
„Dicitencello vuje” ir neapoliešu dziesma, kas uzreiz pēc sacerēšanas kļuva par hitu. Dziesma stāsta par mīlestību, kas tiek nodota caur trešajām personām – „Pasakiet meitenei, savai draudzenei”, kas padara to ļoti neparastu.
Lerojs Andersons (1908–1975)
„Sniega kamanas”
„Valsējošais kaķis”
„Rakstāmmašīna”
Lerojs Andersons kļuva slavens ar neparastu skaņu iekļaušanu
klasiskajā mūzikā, piemēram, rakstāmmašīnas skaņu „Rakstāmmašīnā” vai kaķu ņaudēšanu „Valsējošajā kaķī”. Viņa mūzika apvieno vieglumu, izgudrojumu un melodiskumu, padarot katru skaņdarbu unikālu un atpazīstamu.
„Sniega kamanas”
„Valsējošais kaķis”
„Rakstāmmašīna”
Lerojs Andersons kļuva slavens ar neparastu skaņu iekļaušanu
klasiskajā mūzikā, piemēram, rakstāmmašīnas skaņu „Rakstāmmašīnā” vai kaķu ņaudēšanu „Valsējošajā kaķī”. Viņa mūzika apvieno vieglumu, izgudrojumu un melodiskumu, padarot katru skaņdarbu unikālu un atpazīstamu.
Koncerta dalībnieki
Kirils Varjašs
Čells
1998 gadā pabeidzis MĢK P. I. Čaikovska vārdā klāsē pie skolotāja A. Ņazeva.
1984 gadā kļuva par uzvarētāju Maskavas jauno čellistu reģionālajā konkursā.
1989 gadā – Maskavas jauno čellistu konkursa laureāts. gadā pievienojās "Šeremetjev-Ansamblis" (klavieru kvartets) kā dalībnieks un vadītājs.
2001 gadā "Šeremetjev-Ansamblis" sastāvā kļuva par J. Brahms Starptautiskā konkursa diplomantu, Austrija.
2002 gadā "Šeremetjev-Ansamblis" sastāvā ierakstīja disku ar ASV komponista John Mitchell kompozīcijām.
2005 gadā iznāca jauns "Šeremetjev-Ansamblis" disks, kurā iekļauti R. Schumann un J. Brahms klavieru kvarteti.
No 2003. līdz 2018. gadam strādāja Krievijas Nacionālā orķestra sastāvā M. Pletņova vadībā.
No 2003. līdz 2018. gadam strādāja Krievijas Nacionālā orķestra sastāvā M. Pletņova vadībā.
Kopš 2012. gada aktīvi nodarbojas ar tā saucamās Senās izpildītāju skolas atjaunošanu un tālāko attīstību. Šīs skolas pārstāvji bija Liszts, Paganini, Kontski, Chopin, Cortot, Rachmaninoff, Kreisler, Piatigorsky, Shafran un daudzi citi izcilie mūziķi. Viens no pēdējiem šīs skolas pārstāvjiem ir Martha Argerich kā izpildītāja, kas vislabāk saglabājusi tehnoloģiskos un mūzikālos paņēmienus.
Kopš 2012. gada pasniedz čella spēli mūzikas skolā.
Kopš 2018. gada uzstājas kā solists. Ir pieredze uzstāšanās gan solo, gan kamerkoncertos Vācijā, Šveicē, Austrijā, Itālijā, Anglijā, Singapūrā, Ukrainā un Krievijā.
Kopš 2022. gada dzīvo Latvijā.
1984 gadā kļuva par uzvarētāju Maskavas jauno čellistu reģionālajā konkursā.
1989 gadā – Maskavas jauno čellistu konkursa laureāts. gadā pievienojās "Šeremetjev-Ansamblis" (klavieru kvartets) kā dalībnieks un vadītājs.
2001 gadā "Šeremetjev-Ansamblis" sastāvā kļuva par J. Brahms Starptautiskā konkursa diplomantu, Austrija.
2002 gadā "Šeremetjev-Ansamblis" sastāvā ierakstīja disku ar ASV komponista John Mitchell kompozīcijām.
2005 gadā iznāca jauns "Šeremetjev-Ansamblis" disks, kurā iekļauti R. Schumann un J. Brahms klavieru kvarteti.
No 2003. līdz 2018. gadam strādāja Krievijas Nacionālā orķestra sastāvā M. Pletņova vadībā.
No 2003. līdz 2018. gadam strādāja Krievijas Nacionālā orķestra sastāvā M. Pletņova vadībā.
Kopš 2012. gada aktīvi nodarbojas ar tā saucamās Senās izpildītāju skolas atjaunošanu un tālāko attīstību. Šīs skolas pārstāvji bija Liszts, Paganini, Kontski, Chopin, Cortot, Rachmaninoff, Kreisler, Piatigorsky, Shafran un daudzi citi izcilie mūziķi. Viens no pēdējiem šīs skolas pārstāvjiem ir Martha Argerich kā izpildītāja, kas vislabāk saglabājusi tehnoloģiskos un mūzikālos paņēmienus.
Kopš 2012. gada pasniedz čella spēli mūzikas skolā.
Kopš 2018. gada uzstājas kā solists. Ir pieredze uzstāšanās gan solo, gan kamerkoncertos Vācijā, Šveicē, Austrijā, Itālijā, Anglijā, Singapūrā, Ukrainā un Krievijā.
Kopš 2022. gada dzīvo Latvijā.
Tatjana Čigorska
Klavieres
Pianiste, koncertmeistare, pedagoģe, aranžētāja, lekciju un kursu autore bērniem.
2008 gadā ar atzinību pabeigusi Baltkrievijas Valsts Mūzikas akadēmiju, valsts un starptautisko konkursu laureāte.
Kopš 2011. dzīvo Rīgā un nodarbojas ar aktīvu koncertdarbību un izglītības jomu.
2001 Starptautiskā konkursa „Mūzika" (Minska, Baltkrievija) laureāte - 2. vieta.
2003 Valsts konkursa „Spēlējam ar orķestri" (Minska, Baltkrievija) laureāte - 2. vieta
2006 Šostakoviča 1. koncerta izpildījums ar orķestri.
2008 Kameransambļu konkursa „Orfejs" (Grodņa, Baltkrievija) laureāte - 3. vieta.
2013 Konkursa „Māksla XXI gadsimtā" (Mynttä un Lempäälä, Somija, Stokholma – Zviedrija) laureāte koncertmeistaru kategorijā - 1. vieta.
2014 16. Starptautiskā konkursa „EUTERPE" laureāte kameransambļu kategorijā - 1. vieta.
2015 25. Starptautiskā mūzikas konkursa „Citta di Barletta" laureāte kameransambļu kategorijā - 1. vieta.
2008 gadā ar atzinību pabeigusi Baltkrievijas Valsts Mūzikas akadēmiju, valsts un starptautisko konkursu laureāte.
Kopš 2011. dzīvo Rīgā un nodarbojas ar aktīvu koncertdarbību un izglītības jomu.
2001 Starptautiskā konkursa „Mūzika" (Minska, Baltkrievija) laureāte - 2. vieta.
2003 Valsts konkursa „Spēlējam ar orķestri" (Minska, Baltkrievija) laureāte - 2. vieta
2006 Šostakoviča 1. koncerta izpildījums ar orķestri.
2008 Kameransambļu konkursa „Orfejs" (Grodņa, Baltkrievija) laureāte - 3. vieta.
2013 Konkursa „Māksla XXI gadsimtā" (Mynttä un Lempäälä, Somija, Stokholma – Zviedrija) laureāte koncertmeistaru kategorijā - 1. vieta.
2014 16. Starptautiskā konkursa „EUTERPE" laureāte kameransambļu kategorijā - 1. vieta.
2015 25. Starptautiskā mūzikas konkursa „Citta di Barletta" laureāte kameransambļu kategorijā - 1. vieta.
Aleksejs Bahir
vijole
vijole
Aleksejs Bahirs ir dzimis 1982. gadā Latvijā. Izglītību ieguvis labākajās mūzikas skolās: Jāzepa Mediņa mūzikas skolā un Emīla Dārziņa mūzikas skolā, Folkwang-Hochschule Esenē(Vācijā), ieguvis divus Maģistra grādus Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijā - vijoles spēlē un kameransamblī.
Aleksejs Bahirs ir vairāku starptautisko konkursu laureāts. Kamerorķestra Junge Philharmonie Köln sastāvā viņš koncertējis Francijā, Lielbritānijā, Spānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Singapūrā.
No 2007. līdz 2017. gadam viņš strādāja valsts kamerorķestrī Sinfonietta Rīga, bet kopš 2017. gada ieņem koncertmeistara vietnieka amatu Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī. Tāpat viņš periodiski uzstājas orķestra Kremerata Baltica sastāvā.
Šobrīd, paralēli savai veiksmīgajai karjerai akadēmiskajā mūzikā, Aleksejs aktīvi piedalās neakadēmiskajos projektos, ieskaitot džezu, roku un improvizācijas mūziku. Viņa daudzpusīgās intereses un prasmes ļauj viņam būt pieprasītam mūziķim gan uz klasiskās mūzikas skatuves, gan dažādos mūsdienu mūzikas žanros. Aleksejs aktīvi sadarbojas ar mūsdienu komponistiem un bieži izpilda mūsdienu darbus, veicinot to popularizēšanu un mūsdienu vijoles mūzikas repertuāra paplašināšanu.
Turklāt Aleksejs ir dažādu starptautisku mūzikas festivālu un projektu dalībnieks. Viņš aktīvi koncertē stīgu kvarteta 4'33" sastāvā, kolektīvā Bm/C - Brīvās Mūzikas Centrs un grupā Retro Ltd., kā arī aktīvi piedalās mūsdienu filmu mūzikas ierakstos.
Aleksejs Bahirs ir vairāku starptautisko konkursu laureāts. Kamerorķestra Junge Philharmonie Köln sastāvā viņš koncertējis Francijā, Lielbritānijā, Spānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Singapūrā.
No 2007. līdz 2017. gadam viņš strādāja valsts kamerorķestrī Sinfonietta Rīga, bet kopš 2017. gada ieņem koncertmeistara vietnieka amatu Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī. Tāpat viņš periodiski uzstājas orķestra Kremerata Baltica sastāvā.
Šobrīd, paralēli savai veiksmīgajai karjerai akadēmiskajā mūzikā, Aleksejs aktīvi piedalās neakadēmiskajos projektos, ieskaitot džezu, roku un improvizācijas mūziku. Viņa daudzpusīgās intereses un prasmes ļauj viņam būt pieprasītam mūziķim gan uz klasiskās mūzikas skatuves, gan dažādos mūsdienu mūzikas žanros. Aleksejs aktīvi sadarbojas ar mūsdienu komponistiem un bieži izpilda mūsdienu darbus, veicinot to popularizēšanu un mūsdienu vijoles mūzikas repertuāra paplašināšanu.
Turklāt Aleksejs ir dažādu starptautisku mūzikas festivālu un projektu dalībnieks. Viņš aktīvi koncertē stīgu kvarteta 4'33" sastāvā, kolektīvā Bm/C - Brīvās Mūzikas Centrs un grupā Retro Ltd., kā arī aktīvi piedalās mūsdienu filmu mūzikas ierakstos.
Aleksejs Bļahins baritons (Igaunija)
Dzimis Igaunijā, ar izcilību pabeidzis Tartu Universitāti fizikas specialitātē. Strādā informācijas tehnoloģiju jomā.
"Pēc izglītības esmu fiziķis, pēc profesijas — programmētājs. Pirms aptuveni 15 gadiem mani aizrāva psiholoģija, un es sapratu, ka labākais veids, kā kaut ko izprast, ir to izskaidrot citiem, tāpēc es sāku vadīt lekcijas par psiholoģiju.
Vēlāk es atklāju, ka dažādas psiholoģiskas situācijas ir labāk aplūkot, izmantojot literāru darbu piemērus. Tas ir daudz efektīvāk nekā vienkārši stāstīt: "Lūk, kāds mans draugs..." Bet pirms 15 gadiem es iepazinos ar brīnišķīgu cilvēku — Mihailu Kaziniku. Un viņš lika man iemīlēt klasisko mūziku.
Un, kaut arī man nav muzikālās izglītības, es sapratu, ka stāstīt par mūziku ir pat interesantāk nekā par psiholoģiju. Un es sāku veidot koncertlekcijas.
2018 - "Operas noslēpumi"
2019 - "Operas Jevgeņijs Oņegins noslēpumi"
2020 - "Dziesmas un romances ar sudraba laikmeta dzejnieku vārdiem"
2021 - "Fizikas un mūzikas vēsture"
2022 - "Cerību ģeneratori" - labdarības koncerts Ukrainas medicīnas iestāžu atbalstam
2022 - "Mīlestības mūzika"
2022 - "Tu esi mana melodija" (daži no šiem koncertiem ir pieejami ierakstā vietnē duoclassico.eu)
Psiholoģijas lekciju sērijas autors.
Grāmatas "Kitties Engineers: Theory of Constraints 2023" autors.
Starptautisku konkursu laureāts, baritons.
"Pēc izglītības esmu fiziķis, pēc profesijas — programmētājs. Pirms aptuveni 15 gadiem mani aizrāva psiholoģija, un es sapratu, ka labākais veids, kā kaut ko izprast, ir to izskaidrot citiem, tāpēc es sāku vadīt lekcijas par psiholoģiju.
Vēlāk es atklāju, ka dažādas psiholoģiskas situācijas ir labāk aplūkot, izmantojot literāru darbu piemērus. Tas ir daudz efektīvāk nekā vienkārši stāstīt: "Lūk, kāds mans draugs..." Bet pirms 15 gadiem es iepazinos ar brīnišķīgu cilvēku — Mihailu Kaziniku. Un viņš lika man iemīlēt klasisko mūziku.
Un, kaut arī man nav muzikālās izglītības, es sapratu, ka stāstīt par mūziku ir pat interesantāk nekā par psiholoģiju. Un es sāku veidot koncertlekcijas.
2018 - "Operas noslēpumi"
2019 - "Operas Jevgeņijs Oņegins noslēpumi"
2020 - "Dziesmas un romances ar sudraba laikmeta dzejnieku vārdiem"
2021 - "Fizikas un mūzikas vēsture"
2022 - "Cerību ģeneratori" - labdarības koncerts Ukrainas medicīnas iestāžu atbalstam
2022 - "Mīlestības mūzika"
2022 - "Tu esi mana melodija" (daži no šiem koncertiem ir pieejami ierakstā vietnē duoclassico.eu)
Psiholoģijas lekciju sērijas autors.
Grāmatas "Kitties Engineers: Theory of Constraints 2023" autors.
Starptautisku konkursu laureāts, baritons.
Biļetes
Tie, kuri jau ir apmeklējuši mūsu koncertus, ir ievērojuši, ka biļetēm nav noteiktas fiksētas cenas, tā pastāvīgi mainās. Bet princips ir vienkāršs: jo agrāk jūs iegādājaties biļeti, jo lētāka tā jums būs.
Biļetes cena pieaug aptuveni ik pēc divām vai trim dienām.
Apmēram tāpat kā ar lidmašīnām, jo tuvāk lidojumam, jo dārgākas biļetes.
Biļetes cena pieaug aptuveni ik pēc divām vai trim dienām.
Apmēram tāpat kā ar lidmašīnām, jo tuvāk lidojumam, jo dārgākas biļetes.
Izvēlieties pilsētu, lai uzzinātu biļešu cenas tagad.
Kontaktinformācija
- Aleksei Bljahhin